Latvijas sabiedriskā medija gada balvai kultūrā Mantojuma nozarē nominētas Turaidas muzejrezervāta jaunās ekspozīcijas. Viena no tām “Turaidas pils septītais tornis”, kas tapusi sadarbībā ar arhitekta Didža Jaunzema radošo grupu.
Torņi ir nozīmīga Turaidas pils aizsardzības sistēmas sastāvdaļa un tās varenības apliecinājums. Lielgabalu un citu uguns šaujamieroču laikmetā 16. gadsimta pirmajā ceturksnī pie ziemeļu iekšējiem vārtiem tika uzbūvēts pēdējais – septītais tornis. Uz pārējo būvju fona to vairākās kategorijās var izcelt vispārākajā pakāpē – visjaunākais, visresnākais, visstiprākais un ienaidniekiem visdraudīgākais. Pret iebrucējiem draudīgi pavērstajām šaujamlūkām un šaujamieročiem vajadzēja iebiedēt pretinieku, aizsargāt pieeju pilij un rietumu nogāzei. Miera laikā torņa pirmo stāvu izmantoja par ieroču un munīcijas noliktavu – arsenālu.
Šodien no kādreiz varenās būves saglabājušies tikai pamati un pirmā stāva mūri ar šaujamlūku vietām. Par tā zudušo augšdaļu liecina skopas ziņas no Turaidas pils 16. gadsimta revīzijām un tornī iekārtotā ekspozīcija.
Vēstījums par pils septīto torni sākas jau iztālēm. Īsi pirms tā sasniegšanas novietots zīmējums uz stikla, kurā tornis attēlots pilnā apjomā uz dabā redzamā pils fona. Tiek radīts vizuāls priekšstats ne vien par torņa iespējamo izskatu, bet arī par visu trīs stāvu funkcionālo izmantošanu. Proti, redzams, ka pirmajā stāvā pils aizstāvji šauj ar āķa bisēm, otrajā – atpūšas, bet trešajā – uz platformas – šauj ar lielgabaliem. Cilvēku attēlojums skatītājam ļauj apjaust visu trīs stāvu augstumu un telpu lielumu.
Ekspozīcijā kamīna vieta izmantota, lai ievietotu grozāmu torņa modeli. Tas atspoguļo ziemeļu iekšvārtu torņa aptuvenas proporcijas, apaļo formu, stāvu skaitu, šaujamlūku izvietojumu, kā arī dzeguļus platformas jeb jumta izbūvē. Modelis paredzēts kā taktils objekts, ko var aizskart un grozīt.
Pirmās šaujamkameras nišā eksponētas torņa iekštelpas arheoloģiskajā izpētē atrasto akmens ložu paraugi - 24 dolomīta un granīta lodes. Tās atrastas noņemot pašu apakšējo zemes kārtu, tātad gulēja šeit no tā laika, kad pirmajā stāvā bija pils ieroču noliktava. Pavisam Turaidas pilī atrasts nedaudz vairāk par 100 no akmens kaltu ložu. Visvairāk – gandrīz pussimts ložu iegūts tieši šajā tornī. Daudzas no tām saglabājušās veselas, vairākas ar nenoslīpētu virsmu, jo to apstrāde vēl nebija pabeigta. Tas liecina, ka tornī uzglabātas nelietotas lodes, kuras tā arī nekad netika izšautas. Savukārt puslodes un ceturtdaļlodes liecina pretējo – tās izšautas no attāluma un saplīsušas pret pils mūriem.
Pirmajā šaujamkamerā ir vēl viens eksponāts – lielgabala lafete. Šajā gadījumā tā izmantota miermīlīgiem mērķiem un kalpo par interaktīvas un izzinošas spēles “Ievieto lodīti atbilstoši šaujamieroča kalibram!” pamatni. Koka virsmā ir pieci dažādu 15.–17. gadsimta galveno šaujamieroču stobriem atbilstoši caurumi. Ieroču attēli izvietoti hronoloģiskā secībā. Skatot no labās puses, senākais ierocis – lielgabals, tam seko āķa bise, vaļņu bise, muskete un pistole. Iespējams ieroča kalibram atbilstošas lodītes pasvārstīt rokās, apjaust to formu, izmēru, svaru un piemērot koka virsmā iedziļinātu šaujamieroču stobru diametram.
Ekspozīcijā liela uzmanība vērsta uz saglabājušās torņa daļas parādīšanu dažādu sociālo grupu apmeklētājiem. Tāpēc radīta iespēja torņa pirmā stāva mūru iekšpusē iekļūt cilvēkiem ratiņkrēslos un ar bērnu ratiņiem. Pamatteksts pieejams latviešu un angļu valodā, kā arī atverams ar QR koda palīdzību viedtālruņos trīs dažādos variantos:
