Ko Eiropa var dot Turaidai un ko Turaida var dot Eiropai?
Aizvadīta interesanta, ar jaunām zināšanām un vērtīgām atziņām piepildīta diena. 2026. gada 5. novembrī Turaidas muzejrezervātā notika konference “Eiropas dimensija Turaidā: No vietējā stāsta līdz starptautiskai sadarbībai”, pulcējot kultūras mantojuma pētniekus, muzeju speciālistus, sadarbības partnerus un citus interesentus. Konferences uzmanības centrā bija jautājumi par Turaidas vietu Eiropas kopīgajā kultūras mantojuma telpā, vietējā vēstures stāsta nozīmi un starptautiskās sadarbības iespējām.
Atklājot konferenci, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis uzsvēra Turaidas muzejrezervāta nozīmi kā vietai, kur vest ārvalstu viesus, lai iepazīstinātu ar mūsu vēsturi un kultūras mantojumu. Viņš akcentēja arī muzeja ieguldījumu sadarbībā ar vietējo kopienu, tostarp iniciatīvās, kas saistītas ar sabiedrības sagatavotību krīzes situācijām.
Muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte savā uzrunā aicināja konferences dalībniekus dalīties paveiktajā, gūt jaunu pieredzi un kopīgi meklēt atbildes uz jautājumiem – ko Eiropa var dot Turaidai un ko Turaida var dot Eiropai. Šogad Eiropas kultūras tūrisma tīkla konkursa “Ilgtspējīgs tūrisma galamērķis 2026” apbalvošanas ceremonijā Turaidas muzejrezervātam tika pasniegta galvenā balva kategorijā “Noturīgs tūrisms”. Direktore uzsvēra, ka šogad saņemtie apbalvojumi un atzinības ir paveiktā darba novērtējums. Aiz katra sasnieguma stāv cilvēki – muzeja darbinieki, sadarbības partneri un atbalstītāji. Viņa pateicās ikvienam par ieguldījumu un novēlēja konferences dalībniekiem ieklausīties citam citā, dalīties pieredzē un rast ierosmi turpmākajai darbībai.
Mantojuma izpēte un saglabāšana
Konferencē izskanēja daudzveidīgi un iedvesmojoši ziņojumi. Muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskajā darbā, Dr. hist. Vija Stikāne iepazīstināja ar 2026. gada aktualitātēm Turaidā – jaunajām ekspozīcijām Turaidas pilī un iekļaujošiem, piekļūstamību veicinošiem risinājumiem. Tika akcentēts muzeja darbs pie jaunu stāstniecības formu attīstīšanas un piekļūstamības paplašināšanai, izmantojot video materiālus un citus risinājumus, kā arī tekstus vieglajā valodā, audio un taktilos elementus.
Vija Stikāne pastāstīja arī par Eiropas mantojuma zīmes biroja iniciētajiem projektiem, kuros muzejs iesaistījies 2026. gadā, tostarp Eiropas mantojuma brīvprātīgo iniciatīvu, dalību kultūras ceļa Romea Strata asociācijā un Eiropas projektu SmartWays, kas vērsts uz digitālās piekļūstamības veicināšanu.
Par Eiropas mantojuma brīvprātīgo kustības praktisko pieredzi muzejrezervātā stāstīja Turaidas muzejrezervāta Pieminekļu un infrastruktūras uzturēšanas nodaļas vadītājs Jānis Spila. Šovasar jūlijā Turaidā pulcējās brīvprātīgie no dažādām Eiropas valstīm, lai praktiski darbotos un, izmantojot tradicionālās metodes un rokas instrumentus, piedalītos Turaidas vēsturiskā centra kultūrainavas kopšanā.
Starptautiskās sadarbības piemēru pētniecībā atklāja Turaidas muzejrezervāta pētniece, Dr. hist. Vanda Hafenberga, iepazīstinot ar Viešu pilskalna arheoloģiskās izpētes rezultātiem. Šīs vasaras pētniecības komandā darbojās Latvijas Universitātes un Leidenes Universitātes studenti, kā arī Siguldas novada jaunieši. Svarīgi atzīmēt, ka pirms arheoloģiskajiem izrakumiem tika veikta teritorijas priekšizpēte ar ģeoradaru, lai izvēlētos piemērotākās izpētes vietas. Šobrīd ir apkopoti pirmie secinājumi, kas atklāj dzelzs laikmeta apdzīvotības pēdas Viešu pilskalnā. Arheoloģiskajā izpētē iegūtās liecības ļauj secināt, ka, lai gan kultūrslānis bija vāji izteikts un atradumu skaits neliels, tie liecina par pilskalna apdzīvotību dažādos dzelzs laikmeta posmos, iespējamām dzelzs apstrādes un apbūves liecībām dienvidu priekšpilī. Lai izdarītu plašākus secinājumus, nepieciešams turpināt iegūtā materiāla izpēti.
Par izpēti un mantojuma saglabāšanu runāja arī SIA “Koka darbnīca restaurators” pārstāvis Jānis Tolpežņikovs, stāstot par Turaidas baznīcas tehniskās izpētes rezultātiem, saglabāšanas izaicinājumiem un nepieciešamību izstrādāt turpmākās rīcības plānu. Baznīcas saglabāšana ir viens no piemēriem tam, cik daudzveidīgs ir Turaidas kultūras mantojums un cik atšķirīgas zināšanas un pieejas nepieciešamas tā aizsardzībai. Vēsturisko ēku, arheoloģisko liecību, krājuma priekšmetu un kultūrainavas saglabāšana ir nepārtraukts darbs, kas prasa ilgtermiņa atbildību un dažādu speciālistu sadarbību.
Mantojuma liecības un vēstures stāsti
Turaidas muzejrezervāta pētniece, Dr. hist. Ieva Ose savā ziņojumā ļāva ielūkoties logu stiklojuma vēsturē Eiropā un Latvijā. Pētniece salīdzināja Turaidas arheoloģiskajos izrakumos atrastos logu stikla paraugus ar citviet Latvijā un Rietumeiropā iegūtajām liecībām. Turaidā atrasti arī vitrāžu stikla fragmenti un svina ietvari. Interesanti, ka laicīgajās celtnēs logu stiklojumu plašāk sāka izmantot tikai 15. gadsimtā, savukārt baznīcās stiklotie logi bija sastopami jau kopš 12. gadsimta. Pētījums ļauj izvirzīt pieņēmumus arī par Turaidas pils logu attīstību.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Arheoloģijas nodaļas vadītāja Ilze Reinfelde savā ziņojumā pievērsās smēķēšanai kā kultūras fenomenam un māla pīpju liecībām Turaidas arheoloģiskajā materiālā. Māla pīpes ir nozīmīgs avots ne tikai smēķēšanas paradumu izpētē, bet arī vēsturisko slāņu datēšanā un tirdzniecības sakaru izzināšanā. Turaidas pils arheoloģijas kolekcijā apzināti aptuveni 747 pīpju fragmenti, kas atspoguļo ar smēķēšanas vēsturi saistītas liecības Turaidas pilī no 17. gadsimta sākuma līdz pat 19. gadsimtam. Pētījums nākotnē varētu kļūt par daļu no nākamā Turaidas pils arheoloģiskajos izrakumos atrasto senlietu kataloga.
Turaidas muižas vēstures izpētei bija veltīts Turaidas muzejrezervāta pētnieka, Dr. hist. Edgara Ceskes ziņojums par jaunatklātiem vēstures avotiem – advokāta Frīdriha fon Samsona-Himmelstjernas vēstulēm pēdējam Turaidas īpašniekam. Šie dokumenti papildina zināšanas par Turaidas muižas likteni pēc Latvijas agrārās reformas un sniedz iespēju dziļāk izprast muižas vēstures pārmaiņas.
Turaida Eiropas kultūras telpā
Turaidas muzejrezervāta Komunikācijas un izglītojošā darba nodaļas vadītāja Gunta Zaķīte iepazīstināja ar muzeja 2026. gada sadarbības tīklojumiem. Šajā gadā vairāki muzejrezervāta speciālisti iesaistījās Erasmus+ projektā “Tuvāk muzejam, tuvāk cilvēkiem”, lai pilnveidotu profesionālo kvalifikāciju un gūtu starptautisku pieredzi muzeja piekļūstamības veidošanā. Projekts sniedz iespēju iepazīt citu valstu muzeju pieredzi un iegūt jaunas zināšanas, ko izmantot muzeja ikdienas darbā.
Gunta Zaķīte uzsvēra Eiropas mantojuma zīmes (EMZ) iniciatīvu nozīmi, kas sekmējusi muzejrezervāta līdzdalību vairākos starptautiskos projektos. Tā, piemēram, sadarbībā ar Tartu Universitātes muzeju īstenots kopīgs projekts “Mantojums visiem: izglītība krīzes laikā”. Projekta ietvaros tika pilnveidota muzeja piekļūstamība – izveidoti taktilie stendi, audio stāsti un Turaidas pils Galvenā torņa taktilais makets. Projekta laikā apkopoti labās prakses piemēri, un tiks izdota praktiska rokasgrāmata muzejiem un kultūras mantojuma vietām. Nozīmīgs ieguvums sadarbības veicināšanai ar skolu jaunatni bija arī EMZ projekts, kas īstenots kopā ar partneriem Vācijā un Nīderlandē.
Konferences noslēgumā dalībniekus uzrunāja Eiropas Parlamenta deputāts, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ivars Ījabs, pievēršoties Eiropas kultūras mantojumam, identitātei un kopīgajām vērtībām. Ziņojumā Ivars Ījabs uzsvēra Rietumu vērtību sistēmas nozīmi, kas veido Eiropas civilizācijas pamatu, īpaši izceļot demokrātiju, konstitucionālo varu un vēlēšanas. Eiropas kultūras mantojums ir kopīgs vēsturiskais pamats, kas palīdz izprast Eiropas veidošanos, tās daudzveidību un vērtības. Runājot par vēstures interpretāciju un muzeju lomu sabiedrībā, Ivars Ījabs aktualizēja jautājumu par muzeju profesionālo neatkarību un politiskās ietekmes nepieļaušanu vēstures izpētē un interpretācijā. Viņš uzsvēra akadēmiskās brīvības un profesionāla vēsturnieku skatījuma nozīmi, nošķirot uz vēstures avotiem balstītu pētniecību no politiski ietekmētiem vai propagandas nolūkiem izmantotiem vēstures vēstījumiem. Muzeju uzdevums ir rosināt cilvēkus domāt par savu vēsturi, izprast pagātnes notikumus un veidot patstāvīgu viedokli, nevis kalpot propagandai. Savu vēsturi mēs iepazīstam caur vēstures stāstiem, tāpēc būtiski ir tos veidot profesionāli pamatotus, vienlaikus meklējot dažādus veidus, kā uzrunāt sabiedrību un padarīt vēstures zināšanas pieejamākas.
Pirms konferences viesiem bija iespēja kopā ar muzejrezervāta Pētniecības un krājuma nodaļas vadītāju Jolantu Dukaļsku apmeklēt Turaidas pils jaunās ekspozīcijas, bet interaktīvajā pauzē konferences dalībnieki iepazina izstādi “Astainie līdzgaitnieki. Animālijas Teodora Zaļkalna daiļradē”. Izstādes apskate arī tika apvienota ar izglītojošu aktivitāti, ko vadīja muzejpedagoģe Rūta Dzene, kuras sagatavotā izglītojošā programma Zaļkalna izstādē tiek piedāvāta skolēniem iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros. Šī aktivitāte dalībniekiem bija pārsteigums, jo darboties tajā vajadzēja ar aizvērtām acīm – no māla veidojot dzīvnieciņu, paļaujoties uz tausti un iztēli. Šī aktivitāte ļāva ne vien radoši strādāt, bet arī praktiski iepazīt vienu no veidiem, kā mākslu un kultūras mantojumu padarīt pieejamu caur dažādām maņām.
Vietējais stāsts – daļa no kopīgā Eiropas mantojuma
Konferencē dzirdētās atziņas apliecināja, ka Eiropas dimensija Turaidā atklājas daudzveidīgi – arheoloģiskajos atradumos, vēsturiskajos dokumentos, arhitektūras liecībās, dabas mantojuma saglabāšanā, jaunās ekspozīcijās un starptautiskās sadarbības projektos.
Turaidas stāsts kļūst nozīmīgs Eiropas kopīgajā kultūras telpā ne tikai ar lieliem vēstures notikumiem, bet arī ar rūpīgu ikdienas darbu – pētot, saglabājot, skaidrojot un padarot mantojumu pieejamu ikvienam. Starptautiskā sadarbība paplašina zināšanas, rosina jaunas idejas un ļauj Turaidas pieredzei kļūt par daļu no plašāka Eiropas stāsta.
Konference vēlreiz apliecināja, ka kultūras mantojums nav tikai pagātnes liecība. Tas ir dzīvs zināšanu, pieredzes un vērtību kopums, kas palīdz izprast gan savu vietu vēsturē, gan piederību Eiropas kultūras telpai.
Turaidas muzejrezervāts izsaka pateicību konferences klausītājiem – muzeju kolēģiem, gidiem, Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra pārstāvjiem, vēstures un matojuma interesentiem. Īpaša pateicība ilggadējai Turaidas muzejrezervāta sadarbības partnerei Inetai Mārtiņsonei par brīnišķīgo dāvanu – svētku torti visiem konferences dalībniekiem. Tiekamies Turaidā!
Sagatavoja
Jolanta Dukaļska
Turaidas muzejrezervāta
Pētniecības un krājuma nodaļas vadītāja